kārtējo reizi iedvesmojoties no šīs dziesmas, kas man ir visvisvismīļākā un skaistākā dziesma, sāku rakstīt un tapa stāsts par Mariju. viena no variācijām kā round here varētu saprast. es jūtos nedaudz vājprātīgi, nedaudz pārlieku kā es.
http://www.youtube.com/watch?v=SAe3sCIakXo&feature=fvst
step out the front door like a ghost into the fog where no one notices the
contrast of white on white.
Rīts. Diena slinki mostas un pošas aiz baltiem miglas aizkariem. Caur atvērto logu pēc manis sniedzas to vēsās brāzmas. Saraujos un baidos atvērt acis. Jūtu sev blakus tukšumu. Viņa atkal ir prom, atkal noberzīs kājas pret lieveņa asajiem akmeņiem… satraukti izkūņojos no segām. Ārā viss ir tik balts. Izeju no istabas un aiz ārdurvīm dzirdu klusu tērpa čaukstēšanu.
Tur viņa stāv un baltās kleitas robežas tik pat kā nevar redzēt. Viss ir kopīgs, milzīga gaisma.
and in between the moon and you the angels get a better view of the crumbling
difference between wrong and right.
Tas ir tāpat kā ar miglu. Tikai es viņu vairāk redzu, vairāk ēnu sudrabotās gaismas mirdzumā, vairāk viņas sejas vieglo līniju. Naktīs mēs vispār labāk redzam, vairāk saprotam, dziļāk jūtam. Skumju acu pāris manī nopietni veras, un tie… tie ir tie eņģeļi.
i walk in the air, between the rain, through myself and back again where? i
don't know
vakarā ļoti stipri līst un es dodos viņu meklēt uz šķūni. Viss smaržo pēc atmodas. Viņas tur nav. Apeju apkārt pagalma. Viņas nekur nav. Bet es palieku ārā. Lietus mani nomierina, tam ir siltākas rokas nekā viņai.
maria says she's dying, through the door i hear her crying why? i don't know
samircis un nedaudz noguris pārnāku atpakaļ, noauju kājas. Lietus mūzikai piebalso arī pērkons, saraujos. Māja izdzisusi elektrība un, ja nebūtu vētras telpas paliktu spocīgi klusas. Kaut kur aiz durvīm dzirdu čukstus, un līdz ar pērkona dārdienu, sirds sāpīgi saraujas. Tā labāk par mani zina, kas notiek. Aizverot acis eju uz viņas pusi. Marija atkal domā, ka mirst, atkal man viņu ir grūti saprast...
round here we always stand up straight
round here something radiates
nākošajā rītā abi pieceļamies vienlaicīgi un strauji izkāpjam no gultas. No rītiem mēs nemēdzam runāt, bet gan kopīgi klusējot aizejam uz virtuvi un no baltām krūzēm dzeram tēju vai pienu. Pie loga zumm iesprostotās mušas un viss ir savādi piestrāvots. Liekas, ka ārā ir karsti. Droši vien atkal būs negaiss. Bet nejau tikai tāpēc ir tik savādi...
maria came from nashville with a suitcase in her hand she said she'd like to
meet a boy who looks like elvis.
Priekšpusdienā vēroju kā viņa rosās pa dārzu. Sarkanie mati čirkainā vilnī plūst pār atkailinātajiem pleciem, un man paliek nedaudz vieglāk. Saulainās dienās viņa ir vienkāršāka, saulainās dienās viņa jūtas tuvāka savai Nešvilai un klusi dungo Elvisa dziesmas. Es viegli piesitu ritmu, laistot puķu dobes.
she walks along the edge of where the ocean meets the land just like she's
walking on a wire in the circus.
Vēlāk, kamēr vēl nelīst, aizejam uz jūras pusi. Šī pludmale vienmēr ir tukša. Te ir pārāk daudz akmeņu, bet viņai tie patīk. Marija staigā gar liedagu un skatās tukšajās debesīs. Viņa mēdz teikt, ka tukšums saudzē acis, un es tam piekrītu.
she parks her car outside of my house and takes her clothes off, says she's
close to understanding Jesus.
Kailie pleci man atgādina vienu no tām pirmajām reizēm, ka es viņu līdz galam neizpratu, bet ļoti iemīlēju. Sēdēju uz palodzes otrajā stāvā un vēroju kā kaimiņu bērni spēlējas ar kaķēniem, un tad ieradās Marija. Novietoja savu veco, zaļo busiņu pie manas mājas un izkāpusi ārā aizsmēķēja cigareti. Tiesa, ne uz ilgu, jo tad to nometa, lai atraisītu blūzes pogas. Viņas skaistums sāpēja, bet brūnās acis vērās debesīs, stāstot man, ka svētie pastāv.
she knows she's more than just a little misunderstood, she has trouble acting
normal when she's nervous.
Un es zināju, ka viņa zināja, cik savādi tas viss ir. Kaimiņu bērni smējās, bet māte tos ar visiem kaķēniem ievilka mājā. Šūpodams kājas es vēros uz viņu no augšas, un šī starpība padarīja Mariju nervozu. Es to nemācēju pateikt.
round here we're carving out our names
round here we all look the same
tai pat vakarā, kad bija nolijis pirmais negaiss, mes aizgājām uz priežu mežu, kur visas ēnas saplūda zilganzaļā klājienā. Viņa atrada kādu izliektu koku un palūdza man nazi, lai iegrebtu tajā mūsu iniciāļus un pati smietos par bērnudārza atmiņām, kuras izdomājusi (jo bērnudārzā nekad nav gājusi). Es paskatījos uz viņu un pirmo reizi jutos tā kā visu saprazdams. Saprazdams to, cik līdzīgi tomēr esam. Nu, mēs. Visi cilvēki.
round here we talk just like lions, but we sacrifice like lambs
round here she's slipping through my hands
viņa apsēdās uz tā koka un vērodama meža galotnes, sev raksturīgā manierē šūpoja kājas. Es bijīgi lūkojos viņas paceltajā sejā un gaidīju.
-Vai būs tā, ka mūsu mīlestība pastāvēs, kamēr vien šis koks nebūs nokaltis?
Es nezināju, ka tā ir mīlestība un klusēju.
Bet ja būtu zinājis, nebūtu klusējis, viņa būtu šeit.
she says "it's only in my head."
she says "sshhh...i know it's only in my head."
Tonakt visi logi bija vaļā, lai gan ārā ļoti stipri lija. Marija atkal raudāja, un es vaicāju vai tā ir vienmēr, kad līst. Viņa liedzās, sēdēdama uz grīdas, trīcošām rokām aptvērusi ceļus. Viņa teica, ka cilvēki pārāk daudz domā, un tāpēc tā ir, tāpēc, ka viņa ir cilvēks… es apskāvu trauslos plecus.
but the girl on the car in the parking lot says: "man, you should try to take a
shot. can't you see my walls are crumblin?"
bet tad mēs aizbraucām uz Nešvilu, viņa stāvēja tukšas stāvietas vidū, ar neaizsmēķētu cigareti rokās un klusi dungoja pie sevis neizsakāmi skumju melodiju. Es centos pateikt kaut ko mīļu, bet viņa mani atraidīja un teica, ka tās pilis esot bijušas ļoti augstas, bet bez gala vārīgas…
then she looks up at the building and says she's thinkin of jumping. she says
she's tired of life, she must be tired of something.
Viņa atkal skatījās augšup, man likās, ka uz debesīm, bet patiesībā tur bija ēka, nepatīkami industriāla un no pilsētas nogurusi… Marija ironiski pasmaidīja un paskatījusies manī teica, ka vairs nebaidās no aukstuma. Es sarāvos, bet viņa mierinoši uzlika man uz pleca roku, stāstot, ka reiz es šo nogurumu sapratīšu.
round here she's always on my mind
round here (hey man)i got lots of time
viņa nolēca. Un, man šķiet, ka tagad es to saprotu. Sēžu tukšā mājā, uz saliekušās priedes mežā, pie jūras vai zaļajā busiņā tukšas auto stāvvietas vidū un viscaur esmu noguris. Man liekas, ka mans nogurums ir viņa, un man šim nogurumam ir pārāk daudz laika. Pats nemanot esmu aprakstījis četras lapas. Uz visām vārds Marija.
round here we're never sent to bed early and nobody makes us wait
round here we stay up very, very, very, very late.
Mums joprojām patīk palikt augšā naktīs. Mēs sēžam pie virtuves galda un dzeram aukstu tēju. Viņa stāsta man par savu bērnību un rāda vecmāmiņas bildes. (tikai es šīs sarunas izdomāju, nē, es tās atceros…)
i can't see nothing, nothing round here (oh)
won't you catch me if i'm falling?
won't you catch me if i'm falling?
won't you catch me cuz i'm falling down on you.
Un nekā cita te nav. Baltā milga no rītiem mani rauj tukšumā, un es zinu, ka tā vairs nav mīksta un droša. Ja kritīšu, sasitīšos. Bet varbūt tas būs pārāk stipri, un tur jau viņa būs, lai mani noķertu. Būs, vai ne?
Tu būsi, Marij?
see i'm under the gun round here
oh man i said i'm under the gun round here
and i can't see nothing, nothing round here.
Viņai nepatika ieroči, bet es netiku pāri savām bailēm no augstuma, es netiku pāri šim nogurumam, tāpat kā viņa. Arī es lietus laikā raudu, tāpēc, ka esmu cilvēks. Un, ziniet, esmu vājš cilvēks, vājāks par viņu. Marijas spēcīgā klātbūtne no rītiem joprojām mani modina un vakaros nelaiž gulēt un nekā cita man vairs nav.
Nevajag atcerēties mani. Atcerieties meiteni no Nešvilas.
