staigāju pa pagalmu basām kājām, apmīļoju visus bērnus un zvērus. gleznoju zem ābelēm un visas pēdas man tad ir ar zaļu krāsu, guļu ar seju zālītē un kasu sunim aiz auss, skatos saulē, līdz redzu melnus pleķus, domāju un lasu dzeju, naktīs rakstu, skatos filmas, strādāju, dziedu, klausos, zīmēju. dzīvoju, nu. un tā daļu vasariņas, līdz brīdim, kad man atkal kāda stipri sāks pietrūkt. nu, tā vispār man jau visu laiku trūkst, bet ganjau kaut kad es sagribēšu arī savādāk atpūsties un aizbēgt no pļavām, lai staigātu pilsētas ielās.
man patīk īsti hipiji. miegs nāk. gribu rakstīt. mīlu Vikiju. Jasmīns smaida. Ojārs ir ģeniāls. paldies par Jāņiem. skatījos Alisi. pagalmā dziedāju Gaismas pielietu telpu. vēl dziedāšu gaismas pielietu telpu. alus joprojām ir garšīgs. kladīte pildās.
tikko gandrīz pazuda viss, ko šeit sarakstīju. joprojām gribu rakstīt, jo joprojām mīlu Viktoriju. viņa mani vairs nemīl (nejau viktorija). slinkums censties. nē, šādi es iebraukšu dziļās auzās. pagriežos. man patīk rudzupuķes. paldies. tu droši vien sajaucies šeit, vai ne? ak, mincīt. runčuk nemūžam. Ilze un Toms... labi laiki. ah. honeybees. klausies mūziku, mazais.
steidzu bēgu prom. ak es auša - komatus vairs nelikšu. šodien vasara ir. (bet rudens es tevi mīlu.)
atā
viens divi trīs.
AtbildētDzēstnu tu esi brīvs.