es redzēju kā stikla cilvēks atsit pret asfaltu seju
es gribētu uzlūgt visas mirušās dāmas uz pēdējo deju
es zināju to, ka tā nav taisnība, tomēr gribējās ticēt uz brīdi
ka mūs nenošķirs taisnes un robežas un pasaules mūžīgie strīdi
vēl viens malks un mēs abi skūpstīsim zemi
bet mums taču vēl ir kur iet
tu gribi, lai es šovakar paglāstu tevi
es negribu domāt vairs normāli taisni
es gribu, lai domātu tuvu
un ja pēkšņi tev paliks skumji no prieka
es gribu lai tu apgūtu (vārds,kuru nesaprotu)
mēs varētu smēķēt cigaretes un dzert vislētāko vīnu
un meklēt starp brīvajiem cilvēkiem tos, kas patiešām redz sevi brīvu
/Nepilngadīgā Anna/ (nē, nejau es, bet grupa)
nu ja. nu ja. mazgadīgiem filozofiem vajadzētu aizliegt izpaust savas domas skaļi, un man ir jāiet gulēt. bet es nevaru. negribu. nezinu. rīt tāpat būs jāceļas, lai izvestu suni. laikam dzeršu kafiju. pārmaiņas pēc. bet tikai no rīta.
ārā ir dziļa nakts, kas labi smaržo. es gribētu izskriet un apgulties zālē, tikai vienai nedaudz bail. jeb vientulīgi. man nākošnedēļ būs tukša māja, un tad pie manis slepeni atbrauks draugi. mēs dzersim lētu vīnu, jo tieši tādu gribēsim, dziedāsim un skatīsimies zvaigznēs, jo tad ir visvieglāk runāt.
dienas svelmē man ir grūti elpot. nepanesu karstumu. panesu rudeņus, pavasarus un naktis.
p.s. - bilde ieraksta sākumā - ģeniālākais šīs dienas sirojumu atradums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru